Pabeidzot uzdevumu, vairākas 12. klases audzēknes lūdza uzkavēties, viņas gribot ko teikt par audzinātāju. Samulsums ieilga... Kad sirds pilna mīlestības un pateicības, grūti atrast īstos vārdus.

Valda Bičkova divpadsmitos audzina kopš 5. klases. Pedagoģe ir labestīga, sirsnīga un mīļa. Viņa pret audzēkņiem izturas kā pret saviem bērniem – ik svētkos katram sarūpē mazu dāvaniņu, atceras dzimšanas un vārda dienās. Skolotāja māca pragmatisku priekšmetu – matemātiku, bet pati ir ļoti emocionāla un jūtīga. Audzēkņiem visādi ejot šajā priekšmetā, bet pasniedzēja cenšas «vilkt» – pat sestdienās ir mācījusi.

Sarunā pieskārāmies dzīves skarbajai pusei – ne visiem pašlaik iet viegli. Dzīve Uzvarā, līdzīgi kā citviet Latvijā, ir pilna kontrastu. Bērnībā un agrā jaunībā trūkums un netaisnība ļoti sāp. Materiālās vērtības nav galvenais, neskatoties uz atšķirībām, esam draudzīga klase, uzsvēra meitenes. Ja vajadzīgs, klasesbiedri cits citam izpalīdz. Piemēram, ekskursijai kādam pietrūkst ceļa naudas. Jaunieši aizdod, samet vajadzīgo summu vai skolotāja aizliek. Audzinātāja iemācījusi skolēnus noticēt sev un vienmēr uzmundrinājusi.

Radās iespaids, ka Uzvaras divpadsmitie ir sirdscilvēki. Ne miņas no jauniešiem bieži raksturīgās uzspēlētās bravūras. Paldies par to viņu ģimenēm un skolotājiem. Audzēkņi vēlas turpināt izglītoties dažādās augstskolās – Latvijas Lauksaimniecības, Rīgas Tehniskajā un Rīgas Stradiņa universitātē, Ekonomikas un kultūras augstskolā un Valsts policijas koledžā. Kādu sagaida cīņa par savu vietu dzīvē, ārzemēs pelnot naudu studijām. No sirds vēlu izturēt un nepadoties ceļā uz mērķi!