Pirmskara preses izdevumu «buķete»
Par Bauskas rajona preses dzimšanas dienu būtu uzskatāms 1893. gada 11. novembris, kad saules gaismu ieraudzīja pirmais iespiestais rajona periodikas izdevums «Bauskas Sludinājumi». N. Jankeloviča rediģētais, izdotais un viņa spiestuvē drukātais laikraksts iznācis līdz 1915. gadam (tātad 22 gadus) ar tekstu latviešu, krievu un vācu valodā, ar 2 - 4 lappusēm, 1000 - 1500 eksemplāru. Laikraksts atjaunots 1920. gadā, bet tad izdoti tikai četri numuri.
Līdztekus šai avīzei iznākuši šādi izdevumi: «Sludinājumu Lapa» latviešu, krievu un vācu valodā (1910-1914), izdevējs C. Dveraickis; «Bauskas Lauksaimniecības Biedrības Ziņojumi» (1913 - 1914), izdevējs Bauskas lauksaimnieku biedrība, pilnvarotais J. Prāts, «Bauskas Kara Ziņas» - Petrogradas Telegrāfa aģentūras telegrammas - (1914) latviešu un krievu valodā.
Vesels birums dažādu izdevumu bijis no 1920. līdz 1940. gadam. Līdztekus jau nosauktajiem «Bauskas Sludinājumiem» 1922.-1923. gadā iznācis dažādu Latvijas novadu skolu literārs skolēnu žurnāls «Jaunība» ar 64 lappusēm. Teksts arī augšzemnieku un lībiskajā dialektā. Īsu laiku, no 1925. gada 5. maija līdz 29. septembrim, T. Rudzītis izdevis sabiedriski politisku laikrakstu «Bauskas Jaunākās Ziņas». No 1928. gada 28. septembra līdz 1929. gada 13. martam P. Buraka vadībā izdots vēl viens sabiedriski politisks laikraksts «Bauskas Ziņas». Biedrības «Latvijas sargi» žurnāla «Viestura Gars» vienīgais numurs 1929. gada 22. jūnijā iespiests ar pavairojamo aparātu. No 1930. līdz 1934. gadam Saeimas deputāta A. Frišmaņa vadībā izdots neatkarīgs nedēļas laikraksts «Bauskas Avīze». Interesanta piebilde, ka 1933. un 1934. gadā laikraksta redaktori K. Vidiņš, A. Frišmanis, Ā. Smiltnieks-Jankovskis un V. Žibelis sodīti par personu goda aizskaršanu.
Vienreizēji izdevumi 30. gadu sākumā bijuši «Jaunā Bauskas Avis (Avīze)» un «Misiones Zvaniņš» (žurnālā publicēti stāsti no ārējās un iekšējās misijas jauniem un veciem). Bauskā izdots un iespiests sabiedrisks un saimniecisks laikraksts «Zaļā Zemgale» (1934. gadā apvienots ar «Bauskas Vēstnesi»). Vietējais kantoris un sludinājumu pieņemšanas vieta Bauskā atradusies laikrakstam «Bauskas Novada Zemnieku Balss» (1933 - 1934), bet iespiests tas Jelgavā.
No 1934. gada februāra līdz maija vidum Bauskas spiestuvē «Burtnieks» nodrukāti R. Rušiņa izdotā un P. Zuša rediģētā pērkonkrustiešu nedēļas laikraksta «Taurētājs» 13 numuri. Vecākā gada gājuma iecavnieki varbūt atminēsies 1934. gadā Iecavā izdoto un Jelgavā iespiesto pirmo un vienīgo «Iecavas Lapas» paraugnumuru. Bārbelei adresēts bijis no koruptantiem neatkarīgs laikraksts «Vietējā Dzīve (Bārbelei)». Ar nosaukumu «Vietējā Dzīve» Latvijā izdots 17 laikrakstu ar vienādu saturu, izņemot vietējo ziņu hroniku.
Pazīstamākais, protams, ir nedēļas laikraksts «Bauskas Vēstnesis» (1923 - 1940) vietējai dzīvei, lauksaimniecībai, tautsaimniecībai un literatūrai. Izdevējs V. Melderis, bet ar 1924. gadu - sabiedrība «Bauskas Vēstnesis». Redaktori: R. Kuikulītis, A. Sala, V. Melderis, M. Šimiņš, M. Vagulāns, K. Pelēķis, A. Garkalns un E. Ābele.
Mūsu šodienas «Bauskas Dzīve» nevar lepoties ar nosaukuma pirmreizīgumu. Šāds laikraksts izdots un iespiests Rīgā 1927. gadā. Iznākuši gan tikai četri numuri. Sabiedrība «Laika vārds» izdeva 30 laikrakstu ar vienādu saturu, atšķirīga bija tikai vietējās dzīves hronika. Viens no tiem - «Bauskas Dzīve».
Noklusētais un izdomas trūkums
50. gados periodikas (īpaši rajona) nosaukumos ielauzušies komunistiskās ideoloģijas uzspiesti dežūrvārdi - komunārs, oktobris, boļševiks, staļinietis, ļeņinietis ar apzīmētājiem sarkanais, komunistiskais, brīvais utt.
1962. gadā «pelēcīgais» «Bauskas Darbs» kļuva par «Komunisma Ceļu». Toreizējos izdevējus nemulsināja tas, ka Latvijā ar šādu nosaukumu jau 50. gados dižojušās vietējās avīzītes Aizputē, Dikļos, Izvaltā, Kandavā, Neretā, Ropažos, Rūjienā. Bez «ceļa» vēl bijusi komunisma dzirkstele, stars, ausma un rīts, kam sekoja... komunisma pilnīgs noriets.
Bibliogrāfiskais materiāls, uz kā balstās šis vēstījums, gatavots vēl stagnācijas gados modro uzraugu klātbūtnē. Uzsvērts, ka vairāki laikraksti («Taurētājs», «Bauskas Avīze», «Zemnieku Balss») ar iekšlietu ministra 1934. gada 16. maija lēmumu slēgti (pēc Ulmaņa apvērsuma). Noklusēts, kas noticis, piemēram, ar «Bauskas Vēstnesi», kuram pēdas izzūd 1940. gada 9. augustā...
Nekādu ziņu nav par rajona presi vācu okupācijas gados. No 1941. gada bibliogrāfi pārceļ mūs uz... 1944. gadu, kad izdevumu, avīžu laikrakstu vietā rodas orgānu (partijas un izpildu komiteju) orgāni. Tādi ir arī mašīntraktoru staciju politnodaļu izdevumi «Kolektīvais Darbs» (Bārbeles MTS), «Darba Ceļš» (Mežotnes MTS), «Darba Uzvara» (Bauskas MTS). Šīs avīzes iznākušas divas reizes nedēļā.
Redaktori un pagaidu redaktori mainījušies jo bieži.
Par nomelnošanu arests
Bauskas novadpētniecības un māksla muzejā apkopotu ziņu par pirmskara avīzēm mūsu novadā nav. Taču sekots, kā presē atspoguļota apriņķa dzīve. Par 20. gadsimta 20. - 30. gadu periodikas īpatnībām «Bauskas Dzīves» lappusēs rakstījuši un turpina rakstīt vēsturnieki Raitis Ābelnieks un Aigars Urtāns. Muzejā glabājas atsevišķi apriņķa avīzes eksemplāri. Pilnīgāks periodikas izdevumu klāsts pieejams Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā un Nacionālajā bibliotēkā.
«Bauskas Dzīves» redakcijas arhīvā glabājas visu pēckara gadu avīžu komplekti no 1944. gada 27. oktobra.
Izraksti no dažām apriņķa avīzēm, kas saglabājušās Bauskas muzeja fondos.
- «Bauskas Vēstneša» 1927. gada 9. septembra numurā lasāms, ka laikraksts iznāk reizi nedēļā, piektdienās. Redakcija un ekspedīcija atrodas Pasta ielā 5. Redaktors V. Melders.
- 1940. gada 5. jūlija «Bauskas Vēstnesis» norāda, ka «redakcija un kantoris atrodas Rūpniecības ielā 16. Redaktors runājams no plkst. 9 līdz 15. Iespiests spiestuvē «Burtnieks» Vienības ielā 26 (tagad Rīgas iela). Izdevējs sabiedrība «Bauskas Vēstnesis». Redaktors A. Garkalns».
- 1940. gada 16. februāra numurā uzzinām, ka «Bauskas Vēstnesis» iznāk piektdienās - vietējai dzīvei, lauksaimniecībai, tautsaimniecībai un literatūrai. Redaktors A. Garkalns.
- 1943. gada 12. marts. «Bauskas Vēstnesis» iznāk piektdienās. Iespiests 47. spiestuvē Bauskā, Vienības ielā 26. Atbildīgais redaktors un izdevējs Mārtiņš Šimmiņš.
- 1944. gada 18. februāris. Sludinājumu maksa «Bauskas Vēstnesī» 0,07 RM, firmām - 100 procentu dārgāk. Viena numura cena 0,40 RM.
- «Zaļā Zemgale», 1934. gada 27. aprīļa numurs: avīze iznāk piektdienās. Redakcija atrodas Sudmaļa ielā 26 (tagad Rīgas iela). Kantoris Sudmaļa ielā 33. Izdevējs un atbildīgais redaktors agr. R. Līdaks. Redaktors E. Šmits.
«Zaļā Zemgalē» publicēta informācija «V. Šībelis uzvar Brīviņu». Jelgavas apgabaltiesa Bauskā iztiesājusi Brīviņa sūdzību pret «Bauskas Avīzes» atbildīgo redaktoru V. Šībeli. Vairākās publikācijās apgalvots, ka Brīviņš kā apriņķa valdes darbības revīzijas komisijas loceklis apriņķa valdes darbībā nelikumības konstatējis tikai tamdēļ, ka pats tīkojis pēc apriņķa valdes priekšsēdētāja amata un ka Brīviņš, būdams par Kārķu virsmežzini, piesavinājies 10000 Ls. Par apvainošanu par naudas piesavināšanos Šībelim piespriestas trīs dienas aresta, bet Brīviņa tīkošana pēc valdes priekšsēdētāja amata pierādīta.
Bauskas rajona pēckara avīzes redaktori
Kārlis Grīnvalds (1944. gada oktobris - 1946. gada 1. janvāris)
Jānis Gulbis (1946. gada 1. janvāris - 1948. gada 5. augusts)
Bruno Zēbergs (1948. gada 5. augusts - 1951. gada 31. augusts)
Mihails Afanasjevs (1951. gada 1. septembris - 1962. gada 16. maijs)
Rihards Grencāls (1962. gada 10. maijs - 1979. gada 17. februāris)
Jānis Vecumnieks (1979. gada 28. maijs - 1982. gada 15. augusts)
Gunārs Šimkevics (1982. gada 1. septembris - 1997. gada 2. janvāris)
Anita Rozentāle (no 1997. gada 3. janvāra)
Atbildīgie sekretāri un numura redaktori
Pēteris Mežezers (1944./45. gads)
Biruta Luntēna-Iklāva (1945. gada 1. septembris - 1950. gada 14. februāris)
Leons Ancāns (50. gados)
Jānis Dimants (50. gados)
Argots Staris (50. gados)
Kārlis Vasiļjevs (60. gados)
Gvido Dobelis (60. gados)
Jānis Ābols (60. gados)
Reinis Ādmīdiņš (60. gados)
Normunds Lapsa (50./60. gados)
Alberts Ločmelis (1960. gads - 1970. gads)
Maija Andersone (1970. gads - 1975. gads)
Mārīte Purviņa [Ozoliņa] (1975. gads - 1989. gads)
Anita Rozentāle (1989. gada decembris - 1997. gada 2. janvāris)
Žanna Zālīte (1997. gada 2. janvāris - 1999. gada 3. marts)
Inese Gobiņa [Šņickovska] (1999. gada 4. marts - 2004. gada 30. janvāris)
Aija Šidla (2004. gada 15. marts)
No «Bauskas Dzīves» arhīva
P. S. Vairāk par „Bauskas Dzīves" un rajona preses vēsturi iespējams uzzināt gāmatā „Laikmetu svaros", ko SIA „Bauskas Dzīve" laidusi klajā 2005. gadā.
