Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka biedrības iesniegums saņemts un izsūtīts deputātiem. Par to plānots runāt darba sanāksmē, iespējams, gatavos lēmuma projekts, kuru izvērtēs komiteju sēdēs. Kāda būs nostāja iespējamā lēmuma projektā, V. Veips vēl nevarēja pateikt.
Šāds iesniegums nosūtīts arī Bauskas novada uzņēmējdarbības konsultatīvajai padomei. Tās vadītājs Aivars Svarenieks «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka lūdzis padomē esošo zemnieku pārstāvjus sagatavot izvērstu skaidrojumu par ĢMO. Pēc iepazīšanās ar to padome sagatavos viedokli.
2010. gada 28. oktobra domes sēdē septiņiem deputātiem nebija viedokļa – aizliegt vai neaizliegt ĢMO izmantošanu. Šo deputātu atturēšanās, kā arī Gintauta Tarvida, Egila Millera, Ārijas Gailes un Alvja Feldmaņa atbalsts noteica balsojuma rezultātu – Bauska ir vienīgais no četriem mūsu novadiem, kurā ĢMO izmantošana kultūraugu audzēšanā nav aizliegta.
Deputāte Rudīte Čakāne toreiz balsojumā atturējās. Tagad viņa «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka principā neatbalsta ĢMO izmantošanu. Paust precīzu nostāju toreiz viņu atturēja nesakārtotā likumdošana. Ievest produktus, kuru audzēšanā izmantoti ĢMO, drīkst. Tādēļ nav bijis pieņemams lēmums aizliegt tos izmantot mūsu zemniekiem. «Ja tagad par šo jautājumu vajadzēs balsot atkal, es būšu pret ĢMO izmantošanu,» skaidroja R. Čakāne.
Viskaismīgāk ĢMO izmantošanu toreiz atbalstīja uzņēmējs G. Tarvids. Pamatojot savu viedokli, viņš nevairījās no skaļām frāzēm. «Tas ir Sūnu ciema domāšanas stils, kas ož pēc naftalīna. Kāpēs mums jādara kā citiem? Ja Iecava, Rundāle, Vecumnieki ir pieņēmuši šādu aizliegumu, vai tad mums uzreiz jārīkojas kā viņiem? Man atliek vien pavēstīt: «Tumsonība, uz priekšu! Lieciet sārtā tos, kas progresīvi domā!»,» tā debatēs uzstājās deputāts.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar G. Tarvidu, lūdzot komentēt biedrības «Tīru vidi nākotnē» iesniegumā paustās prasības. Deputāts solīja savu viedokli paust rakstveidā.
Kad 2010. gada rudenī Bauskas deputāti deva zaļo gaismu ĢMO izmantošanai, vairāki lauksaimniecības speciālisti šādu lēmumu vērtēja kritiski. «Visvairāk mani pārsteidz deputātu vienaldzība, nespēja vai nevēlēšanās iedziļināties lietas būtībā,» tā septiņu deputātu atturēšanos balsojumā komentēja Bauskas novada lauku attīstības speciālists Guntis Liepa. SIA «Uzvara-Lauks» agronoms Sergejs Kataņenko apliecināja, ka pārredzamā nākotnē uzņēmums nedomā izmantot ĢMO, jo atbalsta tradicionālo lauksaimniecību. Satraukumu par baušķenieku lēmumu pauda Vecumnieku novada Stelpes pagasta zemnieku saimniecības «Ozoli» īpašnieks Andris Kalniņš. Šādu lēmumu viņš nosauca par soli nacionālās lauksaimniecības iznīcināšanā.
Komentāri:
http://www.youtube.com/watch?v=O2sZelFCyWI
20.gs 30 gados atklājot DDT ani-insektuālās īpašibas, to uzskatīja par brīnumlīdzekli pat pieškirot Nobela prēmiju , taču nepagāja īpaši ilgs laiks, kad atklājās tā kancerogēna iedarbība. Tas pats ir ar GMO.
Un, kas teica, ka tērēju Jūsu nodokļu naudu, es nebūt nestrādāju valsts iestādē :D :D
sacēlies pret apstākļu tirāniju. ;)
Pārsvarā ĢMO audzē lielās ASV kompānijas, piemēram, «Monsanto». Tā kā šie uzņēmumi ir arī ĢMO radītāji, viņu vadošie darbinieki paziņo, ka ĢMO ir nekaitīgi un kvalitatīvi, un neļauj neatkarīgiem ekspertiem tos pārbaudīt. Tāpat, pārdodot ĢMO sēklas, kompānijas slēdz ar zemniekiem līgumus, ka nedrīkst tās dot neatkarīgiem pētniekiem pārbaudei. Ja pircēji šo līguma punktu pārkāpj, viņus iesūdz tiesā un izputina. ĢMO kompānijas ar savu tirgzinību, izmantojot puspatiesības un melus, gūst milzīgu peļņu.
ĢMO apdraud bioloģisko lauksaimniecību, ja lauki atrodas tuvumā. ĢMO ietekmē rodas jaunas nezāles, kas izturīgas pret raundapu, herbicīdiem un pesticīdiem. Laukus, kur audzē ĢMO, apsmidzina ar spēcīgu ķimikāliju. Lietojot ĢM produktus, cilvēka organismā veidojas noturība pret antibiotikām. Kad tās patiešām nepieciešamas, antibiotikas vairs neiedarbojas. Krievu zinātniece Irina Jermakova, pētot ĢMO ietekmi uz žurkām, secinājusi, ka vērojams alerģijas pieaugums, imūnsistēmas pavājināšanās un reproduktīvās sistēmas sabrukums.
Filma «Nogalinošie lauki» atklāja vēl kādas problēmas, kas saistītas ar šo lielo uzņēmumu darbību: tie izputina Dienvidamerikas zemniekus, kas spiesti pamest savas zemes, izcērt tropu lietus mežus, kas paātrina globālās klimata izmaiņas. Ja zemnieki nevēlas zemi atdot ar labu, visu apkārtni apsmidzina ar ķimikālijām, kas saindē upēs ūdeņus, iznīcina dzīvniekus un augus, atstājot iedzīvotājus bez pārtikas, izraisa slimības.
Pievienot komentāru