Pacients piecas dienas pēc atgriešanās no ceļojuma Ķīnā sajuties slikti un vērsies pie mediķiem. „Visticamāk, tas ir ievests gripas gadījums," saka LIC direktore, profesore Baiba Rozentāle.

 

Viņa norāda, ka pacients rīkojies pareizi, nekavējoties vēršoties pie ārsta, jo visas saslimšanas pazīmes liecinājušas par aizdomām, ka tā ir gripa. Laboratoriskie izmeklējumi LIC virusoloģijas laboratorijā aizdomas apstiprināja. Saslimušajam konstatēta infekcija ar B gripas vīrusu.

 

Rozentāle norādīja, ka gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus un ko izraisa A un B gripas vīrusu tipi. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības. Slimības epidēmiski pacēlumi vērojami gandrīz katru gadu, ilgst piecas līdz astoņas 8 nedēļas, kad saslimst apmēram 10% līdz 40% iedzīvotāju.

 

Gripa klīniski izpaužas ar augstu temperatūru, vājumu un klepu. Gripas galvenās īpatnības ir tās epidēmiskā izplatīšanās un mirstība no pneimonijas, kas rodas kā gripas komplikācija".

 

LIC epidemioloģe Irina Lucenko skaidro, ka atkarībā no gripas vīrusa antigēnu atšķirībām ir trīs vīrusa serotipi - A, B un C. A gripas vīrusi izraisa epidēmijas un pandēmijas, savukārt B gripas vīrusi izraisa sezonālus neliela apjoma epidēmiskus gripas uzliesmojumus. C gripas vīrusu antigēnā struktūra nav pakļauta izteiktām pārmaiņām, tāpēc tie izraisa sporādiskus gripas gadījumus.

 

LIC norāda, ka pazīmes, kas liecina, ka cilvēks saslimis ar gripu, ir pēkšņs slimības sākums; drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 38 - 40 grādiem pēc celsija; stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes; sāpes acu ābolos; kasīšanās sajūta rīklē; sauss kairinošs klepus; sāpes aiz krūšu kaula; izteikts nespēks.

 

Ja parādās gripai līdzīgie simptomi, LIC speciālisti aicina nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, slimniekam palikt mājās un izolēt atsevišķā istabā, ja iespējams. Tāpat regulāri jāvēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi, deguna šņaukšanai jāizmanto vienreizlietojamas salvetes, kuras pēc lietošanas izmet atkritumos vai iznīcina. Pacientiem arī jārūpējas par roku tīrību, jādzer daudz šķidruma un medikamentu lietošana jāsaskaņo ar ārstu.