papildināta - Iecavā meklē iespēju samazināt apkures cenu 1

 (Pievienotas pēdējās trīs rindkopas.)Novada Dome deputāta Ata Avota ieteikumu pieņemt lēmumu pazemināt SIA «Iecavas siltums» apkures tarifu no 51,40 latiem (bez PVN) uz 49,06 latiem par megavatstundu, sākot ar šīgada 1. janvāri, izskatīs pašvaldības sēdē rīt, 20. janvārī.«Bauskas Dzīve», turpinot diskusiju, par A. Avota nosauktiem argumentiem lūdza sniegt viedokli novada Domei un radniecīgam uzņēmumam SIA «Bauskas siltums».  Vietvaras iekšējā auditore Ina Eiduka piekrīt SIA «Iecavas siltums» skaidrojumam. Apkures ražotnes un SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» («DzKS») tarifus apstiprina Bauskas rajona sabiedrisko pakalpojumu regulators.  Pašvaldības, izpildot likumā noteikto pastāvīgo funkciju - komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem -, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību šādās nozarēs: @ sadzīves atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos un izgāztuvēs; @ ūdensapgāde un kanalizācija; @ siltumapgāde, kuras ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija. Ar komunālo pakalpojumu sniegšanu nodarbojas divas vietējās pašvaldības kapitālsabiedrības: SIA «Iecavas siltums» un SIA «DzKS».  Nosauktajās jomās sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar likumdošanu regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde - regulators. Vietējās varas, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu pašvaldību regulatoru, kā, piemēram, mūsu rajonā.  Iecavas centra siltummezglu amortizācijas izmaksas jāiestrādā tarifā saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 281 «Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldības regulējamās nozarēs» (2001. gada 26. jūnijs). Noteikumi paredz pamatlīdzekļu nolietojuma iekļaušanu tarifā. Siltummezgli ir pamatlīdzekļi, tie atrodas SIA «Iecavas siltums» bilancē. Tiem aprēķina amortizāciju tāpat kā citiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem.  SIA «Bauskas siltums» siltummezglu amortizācijas izmaksas tarifā iekļāva no 2000. līdz 2008. gadam (ieskaitot). Šajā laikā uzņēmums atmaksāja bankai kredītus, kurus izmantoja siltummezglu uzstādīšanai. Stāsta sabiedrības valdes priekšsēdētājs Ilmārs Rūsis: «Izbūvējot rūpnieciski izolētās siltumtrases un pārejot uz jaunu sistēmu - siltumnesēja plūsmas regulēšanu -, citādi nebija iespējams kā vienlaikus ēkās uzstādīt siltummezglus par uzņēmuma ņemtiem kredītiem. Šīgada sākumā maksājumu vairs nav un arī visi siltummezgli ir amortizējušies (to atlikusī vērtība ir nulle latu), proti, no 2009. gada siltummezglu nolietojums tarifā nav iekļauts. Atbilstīgi likumdošanai, mūsu siltumpiegādes līgumos ir norādīta piegādātāja komunikāciju piederības robeža - līdz ievadventīļiem ēkā (tos ieskaitot).»  SIA «Iecavas siltums» pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atgrieztajai naudai no valsts budžeta par iepriekšējiem periodiem nav peļņas rakstura izcelsmes. I. Eiduka stāsta: «Mūsu valsts nodokļu sistēmu veido tiešie un netiešie nodokļi. Tiešos maksā pats ienākuma guvējs vai ar nodokļiem apliekamā objekta īpašnieks. Šādi nodokļi ir ienākuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas maksājumi, īpašuma nodoklis.  Netiešos nodokļus nosaka kā cenas pielikumu procentos vai absolūtās summās. Faktiski nodokli maksā pircējs, bet budžetā iemaksā pārdevējs. Latvijā tas attiecināms uz muitas, elektroenerģijas, vieglo automobiļu un motociklu, akcīzes un pievienotās vērtības nodokli.  Atšķirīgais ieturēšanas veids arī nosaka PVN specifisko uzskaiti grāmatvedībā. Samaksātais PVN netiek uzskaitīts uzņēmuma izdevumos, un par pakalpojumu saņemtais PVN netiek ietverts ieņēmumos. Tātad arī PVN pārmaksātās summas atgriešana nav uzskaitāma ieņēmumos un nav saistīta ar peļņas vai zaudējumu aprēķinu.»  Arī I. Rūsis uzskata, ka PVN atmaksām nav nekāda sakara ar uzņēmuma peļņu: «Iesniedzot tarifu projektu regulatorā, atbilstīgi MK noteikumiem Nr. 281, dokumentā PVN likme netiek minēta. Iedzīvotājiem un juridiskām personām apstiprina vienotu tarifu. Taču atšķirīgo nodokļa likmju dēļ (atbilstīgi PVN 10% un 21% ) siltuma cena rēķinos atšķiras.  Tā kā iedzīvotājiem piemēro PVN 10%, bet saimnieciskajai darbībai, iegādājoties izejvielas, materiālus, pakalpojumus u. c., ir PVN 21%, veidojas nodokļa pārmaksa. Ražotājam pašam jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksu saskaņā ar likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» 12. panta 10.1 daļu. Likumā noteiktā kārtībā pārmaksāto nodokļu summu iespējams novirzīt citu valsts noteikto maksājumu veikšanai.»  Regulators Bauskas siltuma ražotājai apstiprinājis diferencēto tarifu, proti, atbilstīgi akciju sabiedrības (a/s) «Latvijas Gāze» noteiktai cenai tabulas veidā attiecīgi katru mēnesi mainās arī siltuma tarifs. Pilsētas siltumuzņēmums diferencēto tarifu ieviesa viens no pirmajiem Latvijā, pašlaik uzkrāta pāris gadu pieredze.  «Akciju sabiedrība «Latvijas Gāze» šīgada janvārī samazināja gāzes cenu, tarifs Bauskā janvārī salīdzinājumā ar decembri pazemināsies par 2,85 procentiem. Taču, tā kā PVN likme iedzīvotājiem pieaugusi par pieciem procentiem, bet juridiskām personām par trim, siltuma cena iedzīvotājiem pieaugs par 1,78 procentiem, juridiskām personām tā samazināsies par 0,38 procentiem. To nevar teikt par kopējo siltummaksu ēkai, jo to apkures sezonā vairāk ietekmē mājā patērētais megavatstundu daudzums,» stāsta I. Rūsis. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālā iestāde (ZRI), izskatot jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa saistību ar komercsabiedrību peļņu, paskaidro, ka minētais nodoklis netiek uzskaitīts uzņēmuma ieņēmumos vai izdevumos, informē VID ZRI Bauskas nodaļas vadītāja Regīna Raubišķe. Tādējādi nodokļa pārmaksas atdotajai naudai no valsts budžeta nav peļņas rakstura izcelsmes, secina «Bauskas Dzīve.» «Pievienotās vērtības nodoklis ir netiešais nodoklis. Šo nodokli nosaka kā cenas pielikumu procentos vai absolūtās summās, un faktiski nodokli maksā pircējs, bet budžetā iemaksā pārdevējs. Ne saņemtais, ne samaksātais pievienotās vērtības nodoklis netiek uzskaitīts uzņēmuma ieņēmumos vai izdevumos.Ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, var iepazīties attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē vai dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv. Savukārt, lai labāk izprastu likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» normas un jautājumus par pievienotās vērtības nodokļa uzskaites kārtību grāmatvedībā, ieteicams iepazīties ar VID izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem, kas pieejami dienesta mājaslapas sadaļā «Tiesību akti - pa nodokļu veidiem - pievienotās vērtības nodoklis - metodiskais materiāls»,» stāsta R. Raubišķe. 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Roberts

Kāda vella pēc Bauskas dzīuve no Bauskas novada rakņājas pa Iecavas novadu. Vācās d.... vienreiz nekauņas tādi.

pirms 5 gadiem, 2009.01.20 14:09

Vietējās ziņas